Doties uz izvēlni

» pievienošanas laiks: 18.02.2010 plkst.19.59

 

Diskusijas par Ķemeru skolas nākotni rezultāti

Ieva Lazda

Diskusijā par Ķemeru vidusskolas nākotni piedalījās gan skolas direktors un skolotāji, gan Ķemeru iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš, kurš pārstāv Ķemerus arī Iedzīvotāju kosultatīvajā padomē, un vairāki biedrības biedri, gan skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecāki, tai skaitā Ķemeru nacionālā parka pārstāve. Īpašs prieks diskusijā bija redzēt daudzos skolēnus, kuriem arī ir svarīgs skolas liktenis.

Tikšanās laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi un ierosinātas vairākas aktivitātes, kas varētu padarīt skolu dzīvīgāku, atvērtāku un interesantāku gan esošajiem, gan topošajiem skolēniem un vispār visiem Ķemeru iedzīvotājiem, piemēram:

  • Sadarbība ar augstskolām un labvēlīgu apstākļu radīšana studentu (piemēram, mākslinieku, biologu u.c.) vasaras (vai citu gadalaiku) nometnēm skolā. Tas ļautu gūt ieņēmumus vietējiem uzņēmējiem, skolai gūt maksu par telpu īri, kā arī sadarbība varētu tikt veidota tā, lai arī skolēniem būtu iespējas sadarboties ar studentiem un gūt jaunas zināšanas un pieredzi,
  • Biežāka tādu pasākumu rīkošana, kuri būtu pieejami un interesanti ne tikai skolēniem, bet visiem iedzīvotājiem (koncerti un balles ne tikai 18. novembrī, bet arī, piemēram, uz Ziemassvētkiem),
  • Kino vakari. To organizēšanu apgrūtina autortiesību jautājumi, taču tās ir atrisināmas problēmas, jo īpaši tādēļ, ka par kino vakariem ir lielu interesi izrādījuši vecāko klašu skolēni,
  • Ķemeru svētku organizēšana. Ķemeru svētkos varētu notikt tādas aktivitātes kā tirdziņš, koncerti, izstādes, orientēšanās velobrauciens u.c.
  • Muzikāli koncerti, sadarbojoties ar tuvākiem un tālākiem koriem un mūzikas skolām.
  • Ciešāka sadarbība ar bērnudārzu. Tie varētu būt gan ar pašu skolēnu veidoti pasākumi (koncerti bērnudārzā uz svētkiem, izstādes skolā), gan skolā notiekošas nodarbības bērnudārza bērniem, kuras bērnudārzā telpu šaurības dēļ nav iespējams realizēt (mākslas nodarbības, dejošana, sports).
  • Datorapmācības pamati pieaugušajiem, kuru realizēšanā varētu veiksmīgi piesaistīt Eiropas finansējumu,
  • Vietējā kora izveide, kurā varētu piedalīties dažādu vecumu dziedātāji – gan skolēni, gan pieaugušie,
  • Rokdarbnieču klubs, kurš savu darbību uzsāk jau nākamnedēļ,
  • Iespēja izmantot skolas sporta zāli vakaros sporta spēlēm (basketbolam, volejbolam), kura pastāv jau šobrīd, tomēr, iespējams, nepietiekamas informācijas dēļ tiek izmantota tikai daļēji,
  • Orientēšanās sacensību rīkošana dažādu Jūrmalas skolu skolēniem, ko piedāvā organizēt vecāko klašu skolēni,
  • Ciešāka sadarbība ar Ķemeru nacionālo parku. Šāda sadarbība ļautu efektīvāk izmantot skolas atrašanās vietas priekšrocības, kā arī ļautu organizēt pasākumus, kuri (nemaksājot neko) dotu skolēniem vērtīgas un noderīgas zināšanas.

Protams, šo ideju realizācijā dažādas korekcijas varētu ieviest likumu un normatīvo aktu ierobežojumi. Tāpat iespējams, ka daļa no idejām laika gaitā atbirs tādēļ, ka iedzīvotāju interese būs pārāk maza. Tomēr ir vērts mēģināt pakāpeniski veidot skolu par atvērtu kultūras un izglītības iestādi ne tikai skolas bērniem, bet visiem Ķemeru iedzīvotājiem.

Sarunas laikā skolas direktors Uldis Klemperis dalījās līdzšinējā neveiksmīgajā pieredzē par mēģinājumiem skolu padarīt par vietēja mēroga kultūras centru. Šī interesanto un vērtīgo ideju neveiksmīgās realizācijas pieredze varētu kalpot par pamatu, lai, izvērtējot un novēršot iepriekš pieļautās nepilnības, tagad izvirzītās idejas izdotos realizēt.

Tāpat direktors pastāstīja, ka, par spīti ļoti ierobežotajam budžetam, skola vēl arvien piedalās Comenius projektā.

Diskusijas laikā tika nosprausti arī vairāki tuvākajā laikā realizējami plāni:

  • Turpināt strādāt pie izvirzītajām idejām skolas atvērtības veicināšanai,
  • Apzināt potenciālos brīvprātīgos, kas būtu ziedot savu laiku un/vai līdzekļus dažādu pasākumu organizēšanai vai realizēšanai,
  • Apzināt tos avotus, kas ļautu efektīvi apmainīties ar informāciju Ķemeru iedzīvotāju vidū,
  • Izpētīt skolēnu un citu iedzīvotāju intereses un to, ko viņi sagaida no skolas,
  • Strādāt pie ciešākas sadarbības un informācijas apmaiņas ar Jūrmalas domi un tās ar izglītību saistītajām struktūrvienībām.

Ja portāla apmeklētājiem ir vēl kādas pārdomas par skolas nākotni, lūdzam tās pievienot komentāros pie šī raksta vai sazināties ar portāla veidotājiem pa e-pastu.

     

    Pievienots sadaļā Jaunumi | 21 komentāri | birkas: , ,

    Jūs varat sekot komentāriem pie šī raksta ar RSS 2.0 barotni.

    21 Komentāri rakstam “Diskusijas par Ķemeru skolas nākotni rezultāti”

    1. Ilze teica:

      19.02.2010 plkst. 21.21

      Skumji, ka paši diskusijas vaditāji šī vakara laikā neprata savaldīties, nākamreiz noteikti neietu uz šādu pasākumu !!!

    2. Reinis Lazda teica:

      20.02.2010 plkst. 8.54

      Jūsu izvēle. Daži cīnās, lai visiem būtu labāk, bet daži izvēlas sēdēt mājās. Pie tam, pamato to ar citu “nesavaldīšanos” – kas tad tāds notika?

      Skumji.

      Starp citu, diskusiju vadīju tikai tāpēc, ka direktors to atteicās darīt.

    3. Juris teica:

      20.02.2010 plkst. 21.49

      Viss jau labi domāts, taču Jūsu nesavaldīšanās, Lazdas k-gs,
      ( lēkšana kājās, kliegšana lielā uztraukuma dēļ!) liek sākt domāt, ka Jums( vai Jūsu kundzei) nepavisam nav nesavtīgas intereses sakarā ar Ķemeru skolu un varbūt pat direktora krēslu! Būtu labi, ja es kļūdos. Es pats ,personīgu iemeslu dēļ,nepiedalījos diskusijā, taču man atstāstīja šo diskusiju visos sīkumos( dzirdēju pat audioierakstu!).
      Nākamo reizi būšu klāt noteikti. Neceriet , ka sēdēšu mājās!
      Vēlu sekmes!
      P/S domāju, ka Jums, Lazdas k-gs, ir jāiziet starptautiski aprobētā programma:”Dusmu novēršanas programma”.!

    4. Ilze teica:

      21.02.2010 plkst. 0.31

      Jus tacu esat psihologs pec izglitibas… Un ja jautajat,kas tad tads notika, tad atliek vien pabrinities.

      Skolas direktors ir sava vieta,kurs ir loti daudz cinijies par so skolu!!!!

    5. Reinis Lazda teica:

      21.02.2010 plkst. 6.51

      Labrīt!

      Kārtējie komentāri ne īsti par tēmu. Atgādinu, ka diskutējam par Ķemeru skolas nākotni, nevis manu personību!

      Bet, ja reiz mana rīcība ir izsaukusi tādu rezonansi, tad atļaušos pakomentēt – lai arī uzskatu, ka raksts “Diskusijas par Ķemeru skolas nākotni rezultāti” nav īstā vieta, kur to darīt. Turpmāk droši vien būs jāizdomā kāda piemērotāka vieta šādai psihoanalīzei.

      Kopumā tomēr rodas jautājums, kāpēc rakstītāji nepacenšas izdarīt kaut ko jēdzīgāku – piemēram, novērtēt pasākumu kopumā vai piedāvāt savas idejas, kā saglābt skolu? Ceru, ka šī ir tikai atsevišķu cilvēku rīcība, nevis būtiskas ķemernieku daļas viedoklis. Grauzt to, kurš kaut ko mēģina darīt, vienmēr ir vieglāk nekā mēģināt kaut ko darīt lietas labā pašam. Galu galā, tas varbūt pat ir viens cilvēks, kurš manas aktivitātes uzskata par nosodāmām. Internets ir tāda vide, kur ir grūti pateikt – vai Juris un Ilze ir viens un tas pats vai tomēr dažādi cilvēki.

      Priecājos par vēlmi aktīvāk iesaistīties turpmākajās sanāksmēs! Tātad mans mērķis vismaz daļēji ir sasniegts, jo tikai kopīgi mums izdosies nosargāt Ķemeru skolu!

      Paldies par kritiku. Ņemšu vērā turpmākajām tikšanās reizēm, ka atsevišķiem skatītājiem (klausītājiem) radās iespaids, ka mana balss pacelšana bija nevietā. Saku “atsevišķiem”, jo zinu, ka bija arī klātesošie, kas uzskatīja to par pilnīgi situācijai atbilstošu. Es negribētu iet detalizētāk cēloņu analīzē (tie, kam ir audioieraksts, var izvērtēt paši), jo tas var kaitēt mūsu kopīgā mērķa sasniegšanai. Kritizētājiem vēl piebildīšu – nevajadzētu spriest par cilvēku no vienas tikšanās reizes, jo sevišķi, ja dzirdēts tikai audioieraksts. Iespaids var izrādīties ļoti maldinošs!

      Vienmēr atbalstu cilvēkus, kuri novēro, vai kādam kas “nepielīp pie nagiem”. Man nav iebildumu, ja šādi tieku kontrolēts arī es. Mani nodomi ir tīri, un man nav ko slēpt. Lūdzu – sekojiet līdzi manai darbībai, cik uziet. Vienīgi lūgšu nepārsteigties ar publiskiem apvainojumiem.

      Visbeidzot, es tomēr ieteiktu Jums padomāt, kādu iespaidu Jūs atstājat ar šāda tipa “kvalificētiem vērtējumiem”. Vai Jūs neiedomājaties, ka cilvēkam var būt arī labi un nesavtīgi nodomi? Vai Jums neienāk prātā, ka šim cilvēkam var beigties entuziasms? Kam no tā būs labāk – vai Ķemeru skolai, jo varbūt izrādīsies, ka neviens vairs par to necīnās? Vai Ķemeriem kopumā? Nav manīts, ka Ķemeros būtu milzīga iedzīvotāju aktivitāte, un es būtu vienkārši rindā simtais aktīvists. Ja tā turpināsiet, tad visi varēsim purpināt viens par otru un neko nedarīt. Gluži kā līdz šim.

      Jāpiekrīt – latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis.

    6. Reinis Lazda teica:

      21.02.2010 plkst. 6.54

      Par direktoru – es piekrītu, ka viņš cenšas, lai skolai būtu labāk. Bet, kā jau teicu arī sapulcē – ar to acīmredzot ir bijis par maz, ja jau tiek lemts par vidusskolas likvidēšanu. Tātad – vajag darīt vairāk!

    7. Juris teica:

      21.02.2010 plkst. 18.06

      Es tiešām nepazīstu šo dāmu ar vārdu Ilze, taču respektēju viņas viedokli. Un par Ķemeriem kopumā man sirds “asiņo” daudz ilgāk, nekā Jūs, Lazdas k-gs, vispār esat par Ķemeriem dzirdējis( jo neesat ķemernieks, bet tikai vēlaties par tādu kļūt!). Tas, ka vēlat Ķemeriem un vidusskolai tikai labu, sniedz par Jums gandarījumu.Bet vai Jūsu darbība nenāk par vēlu? Jo lēmums par Ķemeru vidusskolas likvidēšanu Jūrmalas pilsētas domē taču jau ir pieņemts, neņemot vērā to, ka jau agrāk esat ticies ar domes pr-tāja vietnieku tieši šajā jautājumā! Ja mums kopējiem spēkiem izdosies vidusskolu( akcentēju šo vārdu, jo Jūs manipulējat ar vārdu “Ķemeru skola”) Ķemeros saglabāt, tad uzskatīšu, ka ir noticis Eiropas mēroga brīnums!

    8. Ieva Lazda teica:

      21.02.2010 plkst. 20.22

      Palīdzība nāks par vēlu 1. jūlijā. Un arī tad vēl, iespējams, varēs ko darīt. Ja Jūs to uzskatāt par neiespējamo misiju – lai tā būtu. Tas nenozīmē, ka ir jāpadodas, iekams ir izdarīts viss iespējamais, lai skolu saglabātu esošajā statusā.
      Protams, būtu daudz vieglāk kaut ko darīt, ja es tiktu uzklausīta pirms pusotra gada, kad interesējos, kā skola plāno celt savu konkurētspēju, jo pie tik maza skolēnu skaita un plānotās kārtības, ka nauda seko skolēnam, skolai bija paredzami grūti laiki. Toreiz uz mani skatījās kā uz problēmas meklējošu dīvaini un mierināja, ka viss būs labi. Iespējams, toreiz man vajadzēja būt uzstājīgākai.

      Par skolu runājot – vidusskolas klašu slēgšana varētu novest pie vēl citu klašu slēgšanas, jo ir visai ticams, ka vidusskolēniem līdzi varētu aiziet arī jaunākie brāļi un māsas. Līdz ar to pāris gadu laikā no Ķemeru vidusskolas būs labi ja sākumskola palikusi. Tādēļ, raugoties tuvākos pāris gadus aptverošā nākotnē, mēs runājam ne tikai par vidusskolu, bet par skolu vispār.

    9. Reinis Lazda teica:

      21.02.2010 plkst. 22.09

      Manipulēju ar vārdu “Ķemeru skola”… :) Esat dzirdējis vārdu “paranoja”?

      Kāda tam nozīme, cik sen un vai es vispār esmu ķemernieks? Man, piemēram, ir pilnīgi vienalga, cik sen un vai Jūs vispār tāds esat. Daudz svarīgāk ir, vai cilvēks ar savu rīcību veicina sabiedrisku labumu.

      Ar attiecīgo personu tikos jau pēc tam, kad šāds lēmums bija jau pieņemts. Par Eiropas mēroga brīnumu runājot – no vairākām Domei pietuvinātām personām esmu dzirdējis, ka šis lēmums nav akmenī cirsts. Noraidu Jūsu nolemtību.

      Starp citu, kaut kā neloģiski sanāk. No vienas puses, Jūs neticat, ka Ķemeru vidusskola var tikt saglabāta. No otras puses, satraucaties, ka es varbūt esmu ieinteresēts to padarīt par pamatskolu. Varat paskaidrot?

    10. Juris teica:

      22.02.2010 plkst. 12.23

      Ievas komentārs ir izsmeļošs.Paldies, Ieva!Laiks rādīs kā viss beigsies.
      Bet Reinim- Jums tiešām ir jāiziet “Dusmu novēršanas programma”.Man vairāk nav ko piebilst.

    11. Reinis Lazda teica:

      22.02.2010 plkst. 21.21

      Uz jautājumiem neatbildēt, visgudras pamācības dāļāt. Skatīsimies faktiem acīs – tāda tukša mēles kulstīšana vien sanāk. Diemžēl.

    12. Ilze teica:

      23.02.2010 plkst. 19.55

      Lai nebūtu tukša mēles kulstīšana, tad gaidīsim reālus darbus!!!
      Ja būs nepieciešams iesaistīties labprātīgi kādas aktivitātēs,tad labprat piedalīšos,tik dodiet ziņu.

      Ja esat uzņēmušies šīs misijas vadību, tad gaidam no Jums reālus darbus!!!!

      Lai veicas!

      Un vēl gribēju jautāt,kas tad ir tās lietas,kāpec Ķemeru skolu uzskata par maz prestižu????

    13. Ieva Lazda teica:

      23.02.2010 plkst. 22.54

      Es varu nosaukt tos zemā prestiža iemeslus, kurus man sarunās ir minējuši potenciālo skolēnu vecāki. Daži no tiem ir pamatoti, daži – nē:

      1. bažas, ka skolā lielu lomu spēlē “Sprīdīšu” bērni. Nu jau vairs nav īsti pamatotas. Tajā laikā, kad “Sprīdīši” tika atvērti, tā tiešām bija problēma, jo visi bērni sāka iet Ķemeru skolā (un neviens tik krasām pārmaiņām nebija gatavs), bet nu vairs ne – viņi ir sadalījušies pa dažādām Jūrmalas skolām. Pie tam tie, kas ir Ķemeros, nesagādā vairāk problēmu, kā kurš katrs bērns. Tā sarunā ar bērnudārza bērnu vecākiem stāstīja skolas direktors, un man nav pamata viņam neticēt;

      2. bažas par iegūstamās izglītības kvalitāti. Arī nav pamatotas. Izpētot rādītājus pa visām Jūrmalas skolām, var secināt, ka Ķemeri atrodas apmēram pa vidu gandrīz visos mācību priekšmetos. Zemākās pozīcijas arī nav būtiski zemākas un, atrodot iemeslus, tās varētu padarīt spēcīgākas. Protams, Ģimnāzijai rezultāti ir labāki gandrīz visur, bet vecāki neizvēlas skolu tikai vidējo akadēmisko zināšanu dēļ (citādi visi bērnus sūtītu tikai Ģimnāzijā), bet arī atmosfēras, attieksmes dēļ. Iespējams, skolai būtu vairāk jāinformē par saviem darba rezultātiem, kādi tie ir un kā tos plānots vēl uzlabot, un jāizvirza skaidra, sabiedrībai simpātiska vadlīnija, filozofija, jāveido sava “seja”. Piemēram, tā varētu būt “ekoloģiskā skola”, ar ekoloģiju saprotot ne tikai saudzīgu attieksmi pret vidi, bet arī savstarpējās attiecības, mācību procesu, vai skola ar bioloģijas novirzienu;

      3. Ķemeru skolā nekas nenotiek – nav nekādu pulciņu, citu aktivitāšu. Vecākiem, kuri saviem bērniem grib iedot ko vairāk, viņi pēc skolas ir jāvadā uz pulciņiem, kamēr citās skolās daudz kas ir uz vietas. Tā lielā mērā ir taisnība, jo Ķemeru skolai interešu izglītībai šogad nav piešķirts nekas. Tomēr nesen uz skolu ir pārcelts “Bērnu klubs”, kas dos bērniem iespējas apmeklēt pulciņus turpat skolas telpās. Un arī mūsu iniciatīva ir vērsta uz to, lai skola daudz plašāk nekā līdz šim būtu atvērta gan skolēniem, gan citiem iedzīvotājiem, tai skaitā meklējot veidus, kā noorganizēt izglītojošas un interesantas aktivitātes, kuras nemaksātu neko;

      4. bažas par vispārējo skolēnu sastāvu – ka skolā ir proporcionāli daudz bērnu no riska ģimenēm. Liela daļa to bērnu vecāku, kuri viņus var atļauties izvadāt uz citām skolām, to tiešām arī dara (iespējams, iepriekšminēto aizspriedumu dēļ). Tie, kuri nevar, tie paliek uz vietas. Tas tiešām varētu ietekmēt skolēnu sastāvu, tomēr trūcīgums vai riskantums nenozīmē netikumu. Mēs skolai kā vienu no risinājumiem šai problēmai (un mazā bērnu skaita problēmai) piedāvājām ciešāku sadarbību ar bērnudārzu un nodarbību organizēšanu pirmsskolas bērniem. Iepazīstoties interešu izglītības nodrabībās ar citiem skolā gājējiem un viņu vecākiem anonīmās, biedējošās “nelabvēlīgās ģimenes” iegūtu konkrētu bērnu vecāku pazīstamās sejas.

    14. Reinis Lazda teica:

      24.02.2010 plkst. 8.20

      Ilze, Jūs rakstāt, ka gaidāt no mums reālus darbus. Bet kā var sasniegt rezultātus?

      Ir divi veidi, kā to izdarīt:
      1. Ja visi kopīgi cīnās par kopīgo lietu. Cilvēki apspriežas, lemj, sadala pienākumus. Tā ir demokrātiskā pieeja.
      2. Ja kāds uzņemas vadību un pārējie viņiem paklausīgi seko. To var izdarīt vai nu ar naudu (nopērkot paklausību), vai iebiedēšanu. Tā ir autoritārā pieeja.

      Jūsu piedāvājums nav ne viens, ne otrs. Jūs sakāt (pārfrāzēju): “Jūs tur pacīnieties, bet es skatīšos no malas, vai Jums kaut kas izdosies. Ja kas, tad prasiet, palīdzēšu.”

      Ja kāds strādā, bet otrs no malas viņu vēro, tad nav dalītās atbildības sajūtas. Vienmēr atradīsies kaut kas, par ko piesieties darītājam, un pamatot savu neiesaistīšanos. Starp citu, Jūs pati pirms brīža nodemonstrējāt lielisku piemēru, pārmetot man nespēju savaldīties un pasakot, ka turpmāk mūsu aktivitātes ignorēsiet.

      Visticamāk, tieši tāpat notiks arī turpmāk, ja mēs turpināsim darboties vieni paši un vērotāji no mums gaidīs “reālus darbus”. Var būt, ka Jūs individuāli mēs pārliecināsim, bet Jūsu vietā atradīsies nākamie 10 skeptiķi, kuri pārmetīs mums te šo, te to.

      Savukārt naudas, ar ko nopirkt ķemerniekus, vai iebiedēšanas līdzekļu mums nav. Un, pat ja būtu, tad pret maniem principiem būtu šādus līdzekļus izmantot. Esmu demokrātijas piekritējs.

      Tādēļ es aicinu – nevis gaidīt, kamēr melno darbu izdarīs kāds cits (tas nenotiks, ja pārējie stāvēs malā, vēros un dos gudrus padomus!), bet gan mēģināt iesaistīties pašiem, nākt ar idejām un atbalstu.

      Ilze, gaidām arī Jūsu idejas par to, kas būtu jādara, kādas aktivitātes būtu jāorganizē, kā arī – ko Jūs pati varētu/būtu gatava darīt.

      Piemēram, ja Jūs zināt kādu labāku pasākumu vadītāju – lūdzu, iesakiet to! Es būšu priecīgs, ja man tas nebūs jādara, jo pats sevi nebūt neuzskatu par labu diskusiju vadītāju.

    15. Ilze teica:

      25.02.2010 plkst. 0.45

      Paldies,Ievai par argumentiem saistībā ar Ķemeru skolas prestižu! Pēc manām domām daži argumenti ir nevocojuši stereotipi… Bet tās ir tikai manas domas…

      Es personīgi varu ieteikt meklēt sadarbību ar kādu citu valsti. Arī Ķemeros taču dzīvo vai ir dzīvojuši cilvēki,kuri saistīti ar ārzemēm…

      Zinu reālu gadījumu,kad mazs ciems iesaistījās ar citu valsti un reāli uzplauka. No ārzemēm tika sūtītas drēbes, solai daudz un dažādas lietas,protams, daudzas leitotas, bet domāju,ka daudzām Ķemeros dzīvojušām ģimenēm tas būtu reāls atbalsts…

      Arī vasarās rīkot dažādas nometnes, kur nometnes dalībnieki varētu izmantot gan skolas telpas, gan ēdnīcu. Nometnē būtu jābūt iespējai piedalīties ne tikai Ķemrnieku bērniem, vairāk jāpiesaista no citurienes.

      Arī vēl domāju lieliska ideja vasarā varētu būt rīkot Ķemeros sporta spēles starp visām Jūrmalas komandām.

      Arī vasarā tomēr ir diezgan daudz tūristi, kuri šeit ierodas,tad varētu viņiem rīkot pašu audzēkņu koncertus pret ziedojumiem.

      Daudz visu kaut ko var izdomāt,tikai daudzām lietām vajag taisīt Eiropas projektus un tur nu ir vajadzīgs cilvēks,kas saprot kā to dara…

      Tās dažas no manām idejām…:)

    16. Ilze teica:

      25.02.2010 plkst. 0.48

      P.S.
      Vienmēr jau ir jābūt kādam,kas visu virza,tā teikt vadītājam,šoreiz Jūs esat to uzņēmušies,tad arī Jums tas ir jādara vai arī jāpārdomā vai esat tam gatavi…

    17. Reinis Lazda teica:

      25.02.2010 plkst. 9.09

      Paldies par idejām, Ilze! Tās lielā mērā sakrīt arī ar mūsu idejām. Mēģināsim panākt, lai arī skolas vadība par tām ieinteresējas.

      Uz tikšanos šovakar iedzīvotāju sapulcē!

    18. Ieva Lazda teica:

      25.02.2010 plkst. 21.31

      Ilze,
      Es piekrītu – daudziem aizspriedumiem pamata vairs nav vai nav bijis vispār. Tomēr jāatzīst, ka tie ir ļoti dzīvīgi un populāri, kas ietekmē bērnu plūsmu no Ķemeriem (šajā rudenī man izglītības pārvaldē apstiprināja, ka skolēnu plūsma no Ķemeriem ir daudz lielāka nekā uz Ķemeriem).
      Tādēļ mūsu ierosinājums, lai šo problēmu risinātu, ir skolas sadarbība ar bērnudārzu, atvērtība vietējai sabiedrībai, piestrādāšana pie skolas tēla un bezmaksas resursu izmantošana skolas dzīves bagātināšanai. Aizspriedumus vislabāk var izskaust komunikācijā.

    19. Ritvars teica:

      26.02.2010 plkst. 0.52

      Sveicināti! Gribetu mazliet pakomentēt Lazdas kunga rīcību! Katrs ir kādreiz kadam uzkliedzis, jautajums kapēc? tapec ka jebkuru cilvēku var izprovacēt uz tādu ricību. Šada rīcība bija drosmīga no Lazdas kunga puses. viņš vismaz varēja izteikt savas pretenzijas. nevis ka tie pārējie atnakuši paklausijušies un pec tam visiem stastis ” Paskat kads es varonis ko esmu panacis”. Lazdas kungs vismaz parādija ka cīnās. bet skatoties uz tekstiem ko raksta Juris varu teikt veco labo teicienu “Pēc kara visi gudri”. Juri ja tev ir viedoklis tad izsaki to publiski kaut vai čukstus. nevis klusinam sedi sturi vai suti kadu ar diktafonu ieksa lai pec tam telot politisko kritiķi. Visu cieņu: Lazdas kungam. ceru ka nevienu nesmu aizskaris.

    20. Marija teica:

      26.02.2010 plkst. 15.41

      Ritvar!!!!

      Kurš,tad viņu izprovacēja????

    21. fredis teica:

      26.02.2010 plkst. 20.55

      Ha! ha! PSIHOLOGU izprovocēja skolas direktors, jo sniedza ar faktiem ,datumiem un skaitļiem pamatotu informāciju par saviem un kolēģu ierosinājumiem, kas iesniegti Domē vairāku gadu gaitā un arī atkārtoti. Nekādas skolas iniciatīvas nav līdz šim atbalstītas. To arī direktors pateica… Lazdas k-gam tas ļoti nepatika, ka tiek izdarītas atkāpes no viņa iecerētās sapulces gaitas viņam nepatīkamā virzienā… Tāpēc arī lēca augšā no krēsla, paķēra savu mētelīti un ar saucieniem – “man te vairs nav ko darīt” utt. metās uz durvīm. Labi, ka kundze ķēra aiz rokas un savu satraukto runasvīru nomierināja…Par drosmīgu rīcību to nu gan nevar nosaukt un pēc cīņas arī neizskatījās… Vienkārši asociējās ar mazu bērnu, kurš nav dabūjis savu mantiņu!!! Bet izskatās, ka gan jau dabūs – Domē un Ķemeros jau atbalstītāji ir…Katrs par savu “saulaino nākotni” cīnās kā prot – tikai vai visi ceļi ir attaisnojami, īpaši tie, kas iet pāri citu iekoptiem lauciņiem!!!

    Pievienot atbildi

    Jums ir jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.

    « »