Uzsākts vairākus gadus ilgs darbs pie Eiropas Savienības nozīmes dabas vērtību atjaunošanas

Ieva Lazda

Šoruden Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi darbu pie diviem Eiropas Komisijas LIFE+ programmas atbalstītiem dabas aizsardzības projektiem „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” un „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā”.

Piecus gadus ilgā projekta „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” [1] laikā tiks veikta detalizēta teritorijas dabas vērtību un meliorācijas sistēmu izpēte. Balstoties uz izpētes rezultātiem, atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu meliorācijas ietekmētos mitrajos mežos Ķemeru tīreļa rietumu daļā un daļā no nosusināšanas skartā Zaļā purva. Tiks arī atjaunots dabiskais līkuloču tecējums padomju gados iztaisnotajai Skudrupītei. Izlīkumotajai upei palu laikā pārpludinot apkārtējās pļavas, tās atdzīvosies kā palieņu pļavas un kalpos par nozīmīgu barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem, kā arī par mājvietu divām Eiropā apdraudētām putnu sugām – griezei un mazajam ērglim.

DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks norāda: „Dabiska hidroloģiskā režīma atjaunošana meliorācijas ietekmētās dabas teritorijās ir nozīmīgs nākotnes uzdevums, lai saglabātu Eiropas mērogiem izcili vērtīgās Latvijas mitrāju teritorijas. Šī projekta laikā tiks turpināts jau iepriekš ar LIFE programmas palīdzību iesāktais darbs, piemēram, turpinot upju izlīkumošanu Dunduru pļavu rajonā. Svarīgi uzsvērt, ka pirms darbu uzsākšanas tiks veikta apjomīga hidroloģiskā izpēte, kas novērsīs risku ietekmēt saimnieciski izmantojamas teritorijas.”

Projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” [2] īstenošanas laikā tiks veikta Eiropas mērogā nozīmīgu aizsargājamo meža biotopu – purvaino mežu, nogāžu un gravu mežu, kā arī vecu vai dabisku boreālo mežu –, un tajos mītošo sugu izpēte, izmantojot inovatīvus risinājumus. Izpētes rezultātā tiks noskaidrotas teritorijas, kurās dabas vērtību pastāvēšana ir apdraudēta. Šajās meža platībās veiks apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus, piemēram, tiks atdzīvināts purvaino mežu dabiskais ūdens režīms un arī nodrošināti labvēlīgi apstākļi tādām Eiropā apdraudētām sugām kā mednim un vabolei lapkoku praulgrauzim. Projekts ilgs četrus gadus, un tā rezultātā tiks veicināta dabisku mežu ekosistēmu saglabāšana.

„Inovatīvas izpētes metodes un ekspertu ieteikti un atbalstīti pasākumi apdraudētu dabas vērtību apsaimniekošanai un atjaunošanai ir iespēja gan saglabāt dabas daudzveidību, gan pilnveidot dabas aizsardzības praksi atbilstoši šodienas tehnoloģiskajiem risinājumiem un pieredzei. Šī projekta laikā paveiktais ļaus Gaujas nacionālajā parkā iegūtās zināšanas izmantot arī citās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,” atzīst J. Strautnieks.

Abus projektus Dabas aizsardzības pārvalde īsteno sadarbībā ar partneriem – Vides risinājumu institūtu, Latvijas Dabas fondu un Elm Media. Projektus finansē Eiropas Komisijas LIFE programma [3], līdzfinansējumu sniedz Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Informāciju sagatavoja:

Projekts „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” – projekta koordinatore Ilze Ķuze, tālr. 28632314, e-pasts: ilze.kuze(at)daba.gov.lv

Projekts „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” – projekta koordinatore Inga Kabanova, tālr.: 26392352, e-pasts: inga.kabanova(at)daba.gov.lv

Piezīmes:

1 – Vairāk informācijas par projektu „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” atradīsiet DAP interneta lapā: http://www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/life_nature1/hydroplan1/

2 – Vairāk informācijas par projektu „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” atradīsiet DAP interneta lapā: http://www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/life_nature1/for_rest1/

3 – Eiropas Komisijas LIFE programma ir finanšu instruments ES vides politikas attīstībai, pilnveidošanai un ieviešanai ES dalībvalstīs. LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības apakšprogramma atbalsta projektus, kas dod ieguldījumu Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas ieviešanā un ES īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanā.