Par Ķemeriem Latvijas Padomju enciklopēdijā

Ieva Lazda

Ķemeri
Jūrmalas pils. R daļa Vēršupītes krastos; dzc. st. Rīgas – Tukuma dzc. līnijā, 44 km no Rīgas. Parks (760ha). Hidroģeol. stacija. Netālu no Ķemeriem ir Lielais Ķemeru tīrelis (5762 ha; dabas aizs. obj.), hidrometeorol. st. (4 km uz D no Ķemeriem), mežniecība.
Ķemeri ir klim., balneol. un dūņu dziedniecības kūrorts. Ķemeru avotu ūdeņu dziedn. īpašības zināmas kopš senatnes. Pirmo Ķemeru dziedn. ūdeņu analīzi izdarījis T. Lovics 1801, pirmo dūņu ķīm. analīzi – G. Tomss 1878. Galv. Ķemeru ārstn. faktori ir piejūras klim., kūdras dūņas un minerālūdeņi (sērūdeņraža minerālūdeņi, ko lieto ārīgi un iekšķīgi; nātrija hlorīda tipa minerālūdeņi ko lieto iekšķīgi). Ārstē kustību aparāta, nervu, ginekol., ādas, gremošanas orgānu slimības un mugurkaula traumu sekas. Ķemeros ir 5 pieaugušo sanat., 2 bērnu sanat., kūrortpoliklīnika. Rīgas līča krastā 6 km uz ZA no Ķemeru dzc. st. uzcelts (1967) jauns sanat. komplekss – Jaunķemeri. Netālu no tā ir kempings “Jaunķemeri”. Ķemeri un Jaunķemeri ietilpst Vissav. nozīmes kūrortu zonā.
Vēst. avotos nos. Ķemeri pirmoreiz minēts 1561. Pils. tiesības Ķemeriem piešķirtas 1928. Ap 1818.g.Slokas iedz. Ķemeros atvēra pirmās pansijas (1818 – 26 Ķemeros uzturējās37 slimn.); 1825. gadā sāka darboties pirmā privātā peldiest. un tika izbūvēts ceļš no sēravota līdz Slokas – Tukuma lielceļam. Pirmā valsts peldiest. Ķemeros uzcelta 1838. (Ķemeru kūrorta dib. gads). Ķemeru attīstību veicināja Rīgas -Tukuma dzc. atklāšana (1877) un diližansa (no1912 elektr. tramvaja) satiksme ar Jaunķemeru jūrmalu. 20.gs. sāk Ķemeros bija 15 pansionātu, ~200 vasarnīcu. 1. pas. kara laikā Ķemeru apkārtnē notika latv. strēln. cīņas ar vācu karaspēku. 1915 – 17 Ķemerus gandrīz pilnīgi nopostīja. 1928 – 31 tika uzceltas vannu ēkas, ūdenstornis, 1933 – 36 viesnīca (tag. sanat. “Ķemeri”). Burž. Ljas laikā Ķemeri bija gk. bagātn. atpūtas un izpriecu vieta. 1934 Ķemeros notika būvstrādn. streiks. Vācu faš. okup. laikā kūrorts nedarbojās, ārstn. iekārtas tika izvestas. 1945 Ķemeru kūrorts savu darbību atjaunoja. Pad. varas laikā tas kļuvis par modernu dziedniecības vietu darbaļaudīm. 1959 Ķemeri iekļauti Jūrmalas pilsētā.

Latvijas padomju enciklopēdijas 5¹ sējuma 631.lpp. 1984.g.
Iesūtījis Uldis Vanags