Ķemernieki tiek gaidīti Miķeļbākā

9 Komentāri rakstam “Ķemernieki tiek gaidīti Miķeļbākā”

1. 

   BEShENS teica:

   16.06.2013 plkst. 9.21

   Lielākā daļa, šeit pat. no Ķemeru parka nav spējīgi iznākt ārā, lai cilvēcīgi aizietu uz mājām, kur nu vēl no Kurzemes mežiem.
   Kurš tad no Ķemeriem brauks uz Miķeļbāku viņus meklēt?

2. 

   Jānis Bergs teica:

   18.06.2013 plkst. 23.53

   Šveicē vienās orientēšanās sacensībās, kuras notika ļoti sarežģītā apvidū, starta vietā tiesneši pārbaudīja katru dalībnieku vai viņa ir līdzi svilpīte un vai viņš ar to prot rīkoties, un tikai pēc tam atļāva doties distancē

   Beshen!
   Diemžēl, man nav brīvu naudas līdzekļu, lai katram nopirktu pa svilpītei. Ja Tu sadomāsi pats braukt uz Miķeļbāku, un neesi drošs par savām orientēšanās spējām Ziemeļkurzemes mežos, tad sarūpē svilpīti sev pats un līdz KĀPAi patrenējies :)))
   Ja tev ir bailes no vilka, tad mežā neej.

   Bet tos Ķemerniekus, kuri nebaidas ne no vilkiem, ne no Kurzemes mežiem – es ļoti ceru, ka pie Miķeļbākas satiksimies :)))

3. 

   Jānis Bergs teica:

   20.06.2013 plkst. 22.11

   Tikko saņēmu jaunākās ziņas no KĀPA’2013 rīkotājiem par Veloorientēšanās.
   Veloorientēšanās notiks tikai vienu dienu, 29.jūnijā jo 28.jūnija iecerētajā sacensību rajonā, “zaļie” pēkšni izdomāja aizliegt rīkot velo OS sacensības.
   Kontakta iespējas ar Velo OS galveno tiesnesi:
   E-pasts: paulis.os@inbox.lv vai tel. NR: 26435996
   Informācija mājas lapā:
   http://2013.kapa.lv/lv/mtb-o/

   p.s.
   Kaut arī es esmu dabas aizsardzības piekritējs, tomēr “zaļie” reizēm laižot darbā savas histēriskās emocijas pāršauj pār strīpu :(((

4. 

   Agnese teica:

   25.06.2013 plkst. 12.59

   Uzmetot aci iecerētajai sacensību vietai, izskatās, ka noteiktajiem ierobežojumiem ar histēriskām emocijām, visticamāk, ir maz sakara. Pasākumam esat izvēlējušies nevis “parastu vietu”, bet īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas, kā liecina jau pats nosaukums, jau pēc savas būtības ir “īpašas”. Turklāt, pavasaris un vasaras pirmā puse dabā ir aktīvākais mazuļu laiks, gan putniem, gan citiem dzīvniekiem, tādēļ lielu pasākumu rīkošana dabā, it īpaši aizsargājamās teritorijās, šajā laikā patiesi nav ļoti ieteicama. Un allaž jāpatur prātā, ka 88% Latvijas platības ir “mazāk īpaša”, tā kā vienmēr var atrast kādu alternatīvu, kas pieņemama visām pusēm

5. 

   Vecais ķemernieks teica:

   25.06.2013 plkst. 20.07

   Agnesei pašai derētu kādreiz ar karti un kompasu ieiet mežā :))) Tad gan sāktu domāt savādāk.

6. 

   Agnese teica:

   25.06.2013 plkst. 20.10

   Agnesei pašai ar karti un kompasu paiet liela daļa ikdienas darba

7. 

   Jānis Bergs teica:

   01.07.2013 plkst. 10.57

   Es nešaubos par to, ka Agnesei darbs ar karti un kompasu ir ikdiena.
   Tomēr strādājot ar karti un kompasu ikdienas darbu un piedalīšanās orientēšanās sacensībās vai arī vismaz pabūt orientieristu vidē un pavērot viņu darbību, vismaz kaut vienu dienu – ir pavisam kas cits.

   Tāpēc, lai Agnesei un arī citiem šī komentāra lasītājiem būtu dziļāks ieskats orientieristu vidē, sniedzu plašāku informāciju.

   Orientēšanās sporta lielvalstī Zviedrijā un pārējās Skandināvijas valstīs vairākkārtīgi tika veikti un joprojām tiek veikti dažādi pētījumi, vai orientēšanās sacensības kaitē dabai (gan augu valstībai, gan dzīvniekiem) vai nekaitē. Un tie pētījumi tiek veikti tādās sacensībās, kurās ar karti un kompasu mežā dodas 2000 un vairāk dalībnieku, nevis tā kā Ķemeru svētku laikā tikai daži desmiti.
   Un vienmēr pētījumu rezultāti ir bijuši tādi, ka orientēšanās sports gan augu valstībai, gan dzīvniekiem ir pilnīgi NEKAITĪGS!!!

   Es jau gandrīz 45 gadus dzīvoju orientieristu vidē. Par šiem gadiem esmu bijis gan kā sacensību dalībnieks, gan arī kā sacensību rīkotājs, gan arī kā jaunatnes treneris.
   Orientieristiem jau asinīs ir iepotēts nerakstīts likums, kuru es joprojām mācu gan jaunatnei, gan arī jebkuram jaunpienācējam mūsu vidē:
   “Pēc sacensībām vieta ir jāatstāj vēl tīrāka un sakoptāka, nekā tā bija līdz mūsu ierašanās”.

   Ir tautas paruna: “Katram ir sava uts, bet tas kurš liedzas, tam pat divas”.
   Tieši tā pat ir gadījumi, kad dažs labs nebija ievērojis šo orientieristu nerakstīto likumu un ne vienu vien reizi, es pats pēc sacensībām biju novācis citu piecūkojumus. Bet ir tāds mierinājums, ka tādi cilvēki nav palicēji mūsu vidē.

   Diemžēl, pie mums Latvijā, it īpaši latviešiem ir labāk histēriski kasīties, nevis pārdomāti apsvērt un saprātīgi izvērtēt visus par un pret.
   Bet diemžēl tur neko nevaram darīt, jo kašķīgums ir atbilstošs latviešu mentalitātei :(((

   Orientierists ir DABAS DRAUGS, nevis tās postītājs vai piecūkotājs!!!

   Es ļoti ceru, ka šajā komentārā esmu sniedzis pietiekoši saprotamu ieskatu par orientieristu sabiedrību.

8. 

   Jānis Bergs teica:

   02.07.2013 plkst. 10.49

   Meklējot priekš orientēšanās sporta vajadzībām materiālu, biju sērfojis pa Starptautiskās Orientēšanās federācijas (IOF) mājas lapu un netīšām uzdūros uz materiālu, kurš varētu būt apliecinājums gan Agnesei, gan vides aktīvistiem, gan arī citiem, kuri mēdz domāt, ka orientēšanās sports videi ir kaitīgs.

   IOF dažus gadus atpakaļ veica pētījumu par orientēšanās sacensību ietekmi uz meža ekosistēmu. Ar publikāciju var iepazīties šajā vietnē:
   http://orienteering.org/wp-content/uploads/2010/12/IOF-ENV-007-Orienteering-a-nature-sport-with-low-ecological-impact.pdf
   Tiem, kuri neprot angļu valodu, paskaidroju to, ka tur norādīts, ka orientēšanās sports ir videi draudzīgs sporta veids ar zemu ietekmi uz vidi. To apliecina botāniķi, kas šo jautājumu pētījuši.
   Tieši tāpēc es arī uzskatu to, ka no vides aktīvistu puses bažas ir par daudz pārspīlētas, tomēr es kā ilggadējs orientēšanās treneris un arī kā sacensību rīkotājs, orientieristiem mācu to, lai viņi videi ir draudzīgāki un lai respektē gan sabiedriskā, gan arī privātā īpašuma prasības.

   Vēl vēlos paskaidrot to, ka Ķemeru svētku laikā, orientēšanās skrējiena sacensības pēdējo reizi bija norisinājušās 2007.gadā. Tā kā toreiz interesentu skaits bija ļoti mazs, līdz ar to, es atteicos turpmākajos gados iekārtot distances šai orientēšanās sporta disciplīnai.
   Tagad Ķemeru svētku laikā notiek sacensības tikai Taku-O un Velo-O disciplīnās.
   Velo-O – pēc sacensību noteikumiem ir jāorientējas tikai ceļu un taku tīklā. Pārvietošanās „pa taisno” ir aizliegta. Kā arī diez vai kādam velobraucējam ir vēlēšanās lauzt savu braucamrīku, kurš nav no lētajiem, braucot pāri purvam, izcirtumam vai arī cauri biezokņiem un brikšņiem …
   Ja jau velobraukšana par ceļiem un takām būtu videi kaitīga, tad diez vai Ķemeru nacionālais parks būtu pieļāvis Ķemeru dz-ceļa stacijā iekārtot velonomu.

   Savukārt Taku-O sacensības pārsvarā notiek tikai parkos un pilsētu ielās un dalībnieki drīkst pārvietoties tikai pa ceļiem, takām un ietvēm un noiet nost no tām stingri aizliegts.

   Ceru, ka esmu sniedzis pietiekoši saprotamu izskaidrojumu par to, ka orientēšanās sports nav videi kaitīgs.
   Ja kādam ir vēl kādi jautājumi, tad rakstiet uz manu e-pastu: orient@navigator.lv

9. 

   Vecais ķemernieks teica:

   03.07.2013 plkst. 11.03

   Tās ir pēdējās muļķības, ja kāds domā par to, ka orientēšanās sportists, kurš 2 vai 3 stundas ar karti rokās pamaldās 3 priedēs videi ir nodarījis kaitējumu!!!

   Videi vislielākie kaitnieki ir autobraucēji, kuri polietilēna maisos, šosejas malā izmet atkritumus vai izdzertās plastmasas pudeles, meža strādnieki, ogotāji, sēņotāji un citi ar sportu nesaistīti subjekti, kuri mežā atstāj izdzertās plastmasas pudeles vai arī pēc apēstās sviestmaizes, polietilēna maisiņus izmet mežā.
   Un šāds kaitējums dabai ir neatgriezenisks.

   Tāpēc nevajag meklēt dabas kaitniekus tur, kur to nav!

Pievienot atbildi

Jums ir jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.