» pievienošanas laiks: 12.07.2012 plkst.7.22
Dabas aizsardzības pārvalde aicina piedalīties iedzīvotāju sanāksmē
Ieva Lazda
Dabas aizsardzības pārvalde aicina piedalīties iedzīvotāju sanāksmē 19. jūlijā plkst. 19:00 Ķemeru vidusskolā. Ķemeru nacionālajā parkā uzsākts jauns dabas apsaimniekošanas projekts, un tā ilgums ir no 2011. gada līdz 2016. gadam. Projekta galvenais mērķis – ūdeni noturēt tur, kur tam no dabas ir sava vieta:
- Zaļajā (dzērveņu) purvā Smārdes pagastā,
- Slapjajos mežos Slampes un Džūkstes pagastā,
- Upē un palieņu pļavā Džūkstes pagastā.
Lai to paveiktu, šobrīd ir uzsākti reģionā vēl nepieredzēti plaša mēroga pētījumi, vērtējot ūdens līmeņus un plūsmas gan virs, gan zem zemes, kas vēlāk kalpos par ļoti nozīmīgu datu bāzi vietējām pašvaldībām. Tikai pēc izpētes hidrologi un melioratori izlems, kā paveikt darbus dabā.
Sanāksmes laikā varēs uzzināt:
1) kas jau izpētīts;
2) ko dod ūdens paturēšana purvā;
3) ko darīs projektā.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit.
Pasākuma afiša apskatāma šeit.
Pievienots sadaļā Jaunumi · Notikumi | 9 komentāri | birkas: Daba, Ķemeru iedzīvotāji, Ķemeru nacionālais parks, Tikšanās
9 Komentāri rakstam “Dabas aizsardzības pārvalde aicina piedalīties iedzīvotāju sanāksmē”
Pievienot atbildi
Jums ir jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.
ilze teica:
12.07.2012 plkst. 20.58“Projekta galvenais mērķis – ūdeni noturēt tur, kur tam no dabas ir sava vieta”.
Ja vēlamies ūdeni kaut kur noturēt ,ierobežot vai pavairot , tad tas jau vairs nav dabiski. Un noteikt, kur ūdenim no dabas ir sava vieta ir diezgan subjektīvi, jo daba to nosaka pati.
Vai Ķemeru iedzīvotājem ir izdevīgi tas, ko jūs plānojāt darīt un kam tērēsiet tik daudz naudas izpētei? Varbūt jāiesaista pie izpētes arī meliorātori, ne tikai hidrologi un metereologi.
Pētīt purvus varat cik uziet, galvenais, lai cilvēkiem, kas dzīvo Ķemeros ir normāla dzīves kvalitāte un māja neapplūst tā, ka nevar ieiet mājā, jo tur ir ūdens.
Vecais ķemernieks teica:
13.07.2012 plkst. 6.41ĶEMERNIEKI!!!
Ieejiet šajā saitē un apskatieties bildes par mūsu mietiņa skaistākajām vietām, kultūrvēsturiskajiem piemineķliem un arhitektūru. Kā arī palasiet komentārus
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/vestures_liecinieks/ari-kemeros-ir-apstajies-laiks.d?id=42499592
Anita Laime teica:
16.07.2012 plkst. 6.20Atbildē Ilzei par projekta mērķi:
“Ja vēlamies ūdeni kaut kur noturēt ,ierobežot vai pavairot , tad tas jau vairs nav dabiski. Un noteikt, kur ūdenim no dabas ir sava vieta ir diezgan subjektīvi, jo daba to nosaka pati. ”
Daba patiešām pati nosaka, kur ūdenim būt un visi zinām, ka ir vietas dabā, kas gandrīz vienmēr slapjas. Šādas vietas saucam par mitrājiem. Pasaulē zinātnieki jau sen pierādījuši, ka mitrāji kalpo arī kā plūdu riska samazinātāji. Tas nozīmē, ja ūdeni atstāj purvā, slapjā mežā vai ļauj upēm pavasarī izkāpt palienēs, neapplūst apdzīvotās vietas.
Jūs pieminat ūdens pavairošanu – tā ir nedzirdēta lieta. Tik ūdens, cik nolīst virs Latvijas, Zemgales, Vidzemes, Jūrmalas – tik arī meklē savu vietu, ceļu uz jūru. Jautājums – kā cilvēks to ietekmē vai neietekmē.
Pagājušajā gadsimtā izveidotas meliorācijas sistēmas lielās platībās un tās prasa gan uzturēšanu, gan apsaimniekošanu. Tā kā par pilnīgu dabiskumu un nekā nedarīšanu vairs nevaram runāt.
Arī paši ķemernieki novērojuši, ka kopš meliorāciju sistēmas izveides lauksaimniecības zemēm Tukuma virzienā pēc lielāka lietus Smārdē, Slampē Vēršupītē ievērojami ceļas ūdens līmenis. Meliorācijas sistēmas ātri aizvada ūdeni no teritorijas uz…. nākamo teritoriju.
Tā ir tikai viena no acīmredzamām sakarībām, kas ietekmē Ķemerus. Daudzas citas pēdējos gados apzināt palīdzējuši tieši melioratori no VSIA “Meliorprojekts”.
Vai ķemeriniekiem noderēs modernākie dati par virsmas reljefu, ūdens līmeņiem tieši Ķemeros un Vēršupītē? Vai labāk teritorijās, kuras atkarīgas no meliorācijas sistēmu uzturēšanas un ne tikai, neko nepētīt un nedarīt?
Tieši domājot par Ķemeru gruntsūdens aktualitātēm ievērojami paplašinata izpētes teritorija virs Ķemeriem un Vēršupītes tās tecējumā aiz Ķemeriem.
Šie dati ir lieliska bāze darbam ar meliorācijas sistēmu analīzi un risinājumu plānošanu. To saka mūsu projekta hidroloģe – Inga Grīnfelde, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes LLU Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas pētniece, pēc izglītības melioratore.
Aicinām apmeklēt sanāksmi 19. jūlijā, kurā būs iespēja dzirdēt tieši melioratoru viedokli un vērtējumu, kā arī uzdot jautājumus projekta komandai.
Paldies par interesi!
AINA teica:
19.07.2012 plkst. 21.31Tikko atnaacu no sanaaksmes skolaa un esmu sasutusi par kemernieku nekulturaalo uzvediibu, necienju pret runaataajiem un klausiitaajiem. Ieprieks kaartiigi iestiprinaajusies “PUKIITEE” dazi kungi radiija absoluutu bardaku sapulces laikaa.
Varbuut dereetu padomaat par kaartiibas nodrosinaasanu turpmaakajaas iedziivotaaju sanaaksmees neatkariigi no taa kas taas riiko. Iespeejams vajadzeetu pieaicinaat kaadu policijas paarstaavi via citu “aaraa meteeju”.
Vecais ķemernieks teica:
19.07.2012 plkst. 22.05Vai tad ķemernieku sapulcē atkal Putniņu Vilnis kādu no Jūrmalas augstmaņiem ir izlamājis???
Ieva Lazda teica:
21.07.2012 plkst. 13.20Nezinu, kas ir Putniņu Vilnis, bet dažiem ķemerniekiem nebūtu par sliktu iemācīties arī klausīties, nevis tikai runāt.
ĶNP darbinieki (un ceru, ka arī lielākā daļa klusējošo klausītāju) bija pārāk kulturāli, lai skarbi savaldītu dažu labu no bļaustīgākajiem klausītājiem.
Vecais ķemernieks teica:
23.07.2012 plkst. 1.19Ievai!
Tam Vilnim uzvārds ir savaļas putna vārdā ;)))
Tad kad Munkevics vēl bija mērs, tad ķemernieku sanāksmē viņš arī bija sarīkojis savu dialogu (drīzāk monologu).
Un cik liktenīgi – pēc kāda laika Munkam KNAB uzlika rokudzelžus.
Tad šis Putniņu Vilnis bija dižojies pa visiem Ķemeriem par savu varoņdarbu ;)))
Bet tas ka ķemernieki sarunās “maļ” savu, citu nemaz neuzklausot ir jau no seniem laikiem untā daudziem ir neārstējama slimība :(((
p.s. ne tikai neārstējama, bet pat apārstēt to nav iespējams :(((
Vecais ķemernieks teica:
23.07.2012 plkst. 1.25Par “Puķīti”
Kā nu kurš ķemernieks – cits tur uzņem uz krūts acu gaišumam, bet cits drosmei un mēles lunkanībai ;)))
Vecais ķemernieks teica:
23.07.2012 plkst. 1.41Nedaudz pārdomāju un atcerējos “Sūnu ciema zēnus” par Laimes lāci.
Tad droši vien sanāksmē ķemernieki bija dusmīgi uz ĶNP darbiniekiem, ka šie nav no meža atveduši Laimes lāci un tur dziļā slepenībā viņa mitināšanas vietu Ķemeru mežā.
Tāpēc laikam arī sanāksmē bļaustījās.
Ja ĶNP darbinieku sanāksmē būtu pateikuši, kurā vietā mežā mitinās Laimes lācis, tad šie sapulcē gan nebļaustītos, bet tūlīt un uz reiz to atstātu, pa ceļam ieskriestu “Puķītē” uzpildītos acu gaišumam un dotos Laimes lāča meklējumos.