Domes deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem par Ķemeru nākotni rezultāti

Ieva Lazda

Uz tikšanos ar iedzīvotājiem 19. janvāra vakarā bija ieradušies Izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ilmārs Ančāns (līdz pulksten 18.00), Tūrisma un kūrorta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Arnis Ābelītis, domes Būvniecības nodaļas vadītājs Māris Demme, domes priekšsēdētāja vietnieks būvniecības un attīstības jautājumos Māris Dzenītis un domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš.

Iedzīvotāji uz tikšanos pulcējās pakāpeniski, jo ne visi varēja ierasties uz agrāk pārcelto sapulces laiku, tomēr kopumā piedalījās vairāk nekā 45 Ķemeru iedzīvotāji. Sapulcējušos vidū bija arī Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš, Ķemeru vidusskolas direktore Svetlana Seņkina, pirmsskolas izglītības iestādes (p.i.i.) “Pienenīte” vadītāja Laima Kravale.

Sapulces sākuma daļā domes Izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ilmārs Ančāns informēja par jaunumiem izglītības jomā:

1. 20. janvārī domes ārkārtas sēdē apstiprinās lēmumu par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (bērnudārza) celtniecību, cleltniecība tiks uzsākta jau šogad, šim nolūkam ņemot kredītu un šogad ieguldot 600 000 Ls. Bērnudārza atklāšana paredzēta jau nākokamgad;
2. Ķemeru vidusskolas vēsturiskās ēkas steidzamākajiem remontdarbiem piešķirti Ls 80 000. Remontam jāsākas pavasarī, rudenī remontam jābūt pabeigtam;
3. Nelies remonts (10-15 000 Ls) paredzēti esošajā dārziņā, lai to saglabātu lietošanas kārtībā līdz laikam, kad tiks pabeigts jaunais dārziņš, visticamāk, vienojoties ar īpašnieka pārstāvjiem, ka ieguldīto naudu atskaita no nomas naudas summas. Šobrīd esot principiāla vienošanās ar dārziņa īpašnieka pārstāvi par telpu izmantošanas pagarinājumu vēl uz diviem gadiem (līdz jauna dārziņa atvēršanai), šobrīd tiek spriests par nosacījumiem, kā tas varētu notikt.
4. Nelieli remonti (g.k., siltināšana un logu nomaiņa) paredzēta arī mazajā skolā Alejas 3.

I. Ančāns arī atgādināja, ka izglītības iestāžu tīkla optimizācija vēl arvien notiek, tādēļ ir īpaši svarīgi, lai Ķemeru skolā būtu bērni, kas nodrošinātu skolas drošu pastāvēšanu. Uz M. Stulpiņa jautājumu, kad paaugstinās algas skolotājiem, I. Ančāns atbildēja, ka šogad paaugstinās atalgojumu pirmsskolas pedagogiem. Tālākajā sapulcē I. Ančāns nepiedalījās.

Atklājot sapulces galveno daļu, M. Dzenītis teica, ka pilda solījumu par tikšanos ķemerniekiem aktuālo jautājumu noskaidrošanai, un informēja par plāniem, kas skar Ķemerus. Tika pārrunāti vairāki sasāpējuši jautājumi:

1. Par bērnudārzu. M. Dzenītis apstiprināja I. Ančāna stāstīto par plāniem attiecībā uz jaunā bērnudārza būvniecību un skolas remontu.
2. Par aptieku. Robežu ielā 19 esot gatavs projekts, ja ēku pārdotu, būtu līdzekļi aptiekas izveidei. Veselības ministrijas pārstāvis atzinis, ka iepriekš piedāvātās telpas bibliotēkā neesot aptiekai piemērotas. Jaunais veselības ministrs I. Bārzdiņš licenci esot piekritis dot, ja aptieka būtu pašvaldības uzņēmums. Pašlaik esot iecere kopā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību veidot izbraukuma aptieku.
3. Par pavasara plūdiem. M. Stulpiņš uzsvēra, ka 68 vietās Ķemeros piebrauktuvēm pie mājām pārāk tievas caurtekas, turklāt īpašnieki paši netīra grāvjus. Domes paŗstāvji gan oponēja, ka plūdi Ķemeros esot gandrīz neizbēgami ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.
4. Sniega tīrīšanas kvalitāte Ķemeros. M. Stulpiņš ierosina, lai ielas un parku ziemā tīrītu viens uzņēmums, jo sniega tīrīšanas kvalitāte Ķemeros ārpus parka šobrīd esot pilnīgi nepieņemama.
5. Par Ķemeru ūdensvadu un kanalizāciju. V. Vītoliņš atbild, ka Ķemeros ūdensvads un kanalizācija paredzēta projekta trešajā kārtā.
6. Par sabiedrisko transportu. Uz iedzīvotāju iebildumiem, ka no rītiem no Ķemeriem bērniem esot ļoti grūti nokļūt uz skolu, tika paskaidrots, ka papildus autobusu reisi vai īpaši skolas autobusi šobrīd nav iespējami finansiālu grūtību dēļ. Tas, ko varētu darīt, ir mainīt esošo autobusu kustības sarakstu, tomēr pret to varētu iebilst to bērnu vecāki, kuri brauc uz Ķemeru vidusskolu.
7. Par šķiroto atkritumu izvešanu. Tas, ka atkritumi no šķirojamajiem konteineriem tiek sagāzti vienā mašīnā, nenozīmē, ka šķirošanai nav jēgas. Visi šķirotie atkritumi tiek vēlreiz pāršķiroti, kamēr nešķirotie atkritumi netiek šķiroti nemaz.
8. Par tūristu ērtībām. Iedzīvotāji rosināja izvietot pārvietojamās tualetes Ķemeros netālu no Ķirzaciņas. Kas attiecas uz neesošajiem suvenīru kioskiem un kafejnīcām, tad iedzīvotāji tiek aicināti izrādīt iniciatīvu un izmantot iespējas, ko sniedz tūristu plūsma caur Ķemeriem. Šajā sakarā Ķemeru Nacionālā parka preses pārstāve Agnese Balandiņa izstāstīja par ĶNP pērn veikto tūristu aptauju. Gadā Ķemerus apmeklējot aptuveni 50 000 tūristu.
9. Par vecā parka rekonstrukciju. Parks ir pašvaldības īpašumā. Pašlaik esot iesniegts projekts Eiropas fondiem, kurā daudz izdevīgāki līdzfinansējuma noteikumi nekā iepriekšējā projektā, kur pašvaldībai bijis jāiegulda 85% līdzekļu. Taupības režīma un neizdevīgo nosacījumu dēļ atteikts šis parka rekonstrukcijas un veloceliņa projekts.
10. Par Ķemeru sanatoriju. Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumos bijis jāatjauno gan “Ķemeri”, gan kūrorta poliklīnika. Domes viedoklis šobrīd esot, ka būtu jālauž līgums ar “Ominasis Latvia”. M. Dzenītis gan uzsvēra, ka mērķis ir atklāt sanatoriju, nevis līgumu lauzt. Daži iedzīvotāji gan apšauba, vai pēc līguma laušanas būs labāk – visticamāk, rekonstrukciju nepabeigs vēl turpmākos 20 gadus un ēka bez pienācīgas aprūpes ies postā.
11. Par siltumtrases demontāžu. M. Demme uz iedzīvotāju jautājumu atbildēja, ka par vecās siltumtrases vietas sakopšanu atbildīgs “Jūrmalas Siltums”.
12. Par ēkas likteni Puškina ielā 3, bijušo “Bērnu klubu”. Šobrīd ēkas statuss mainīts no sabiedriskas par dzīvojamo ēku un to, visticamāk, ierādīs kā dzīvokli kādam, kas gaida rindā.
13. Par atbalstu Ķemeru svētku organizēšanai. M. Dzenītis atbild – ja runa neesot par tūkstošiem, tad jā. Agnese Balandiņa izstāsta, kā ĶNP atbalsta Ķemeru svētkus un izsaka cerību, ka tāpat varētu iesaistīties arī dome.
14. Par teritoriālo plānojumu apkārtnes kontekstā. Vai, to veidojot, skatīts ne tikai Jūrmalas, bet arī apkārtnes kontekstā (piemēram, par Tukuma lidostu)? Uz to atbild M. Dzenītis – jautājums skatīts pilsētas stratēģijā, telpiskajā perspektīvā (par Tukumu, Jelgavu). Tukuma lidostu esot plānots atpazīstamības dēļ saukt par Jūrmalas lidostu. Iedzīvotāji atgādināja, ka lidostai Tukumā uzsākot darbību, Ķemeri no Jūrmalas nomales kļūtu par Jūrmalas vārtiem un vizītkarti.

Tikšanās noslēgumā M. Stulpiņš pateicās visiem tikšanās dalībniekiem un izteica cerību par nākamo tikšanos pēc diviem mēnešiem.