Bērnunams „Sprīdītis” darbojas jau 10 gadus

Ieva Lazda

Piektdien, 22.oktobrī, plkst. 12.00 Jūrmalas pašvaldības iestāde – bērnu nams „Sprīdītis” atzīmēs savas pastāvēšanas 10.gadadienu.

„Lēmumu par pašiem sava bērnunama izveidošanu Jūrmalas pilsētas dome pieņēma 1998.gadā,” atceras iestādes direktore Kristiāna Andersone. „Pēc izvēlētās ēkas rekonstrukcijas Ķemeros, Sēravotu ielā 9, bērnunams tika atklāts 2000.gada 13.oktobrī, uzņemot 58 bērnus, kas bija palikuši bez vecāku aprūpes.”

Bērnunams „Sprīdītis” izveidots kā piecdzīvokļu ēka ar atsevišķu administrācijas korpusu, kurā atrodas virtuve, sporta un aktu zāle, kabineti un pulciņu telpas. Katrā dzīvoklī ir virtuve, viesistaba un trīs guļamistabas, kur savu ikdienu pavada ap 12 dažāda vecuma bērnu kopā ar audzinātāju. Iekārtojums un inventārs iegādāts ar domu, lai bērni varētu praktiski darboties, apgūtu dažādas sadzīvē nepieciešamas iemaņas, iemācītos būt patstāvīgi, prastu rūpēties par sevi un mazākajiem.

K.Andersones un darbinieku kolektīva pārraudzībā tagad ir ne tikai 36 bērnunama audzēkņi, bet arī turpat kaimiņmājā izvietotais atbalsta centrs bērniem „Paspārne”, kur vienlaikus var uzturēties 10 bērni, un jauniešu pārejas māja, kas atrodas Dūņu ceļā 2 un kurā pašlaik dzīvo astoņi nesen pilngadību sasniegušie jaunieši.

Nonākot krīzes situācijā vai zaudējot vecākus, bērns vispirms nokļūst atbalsta centrā bērniem „Paspārne”, kur aptuveni viena mēneša laikā pieaugušie atrod labāko risinājumu turpmākajai dzīvei. Vispirms maksimāli mēģina noregulēt attiecības ģimenē, lai mazais varētu augt kopā ar saviem vecākiem. Ja tas nav iespējams, meklē cilvēkus, kas ir gatavi uzņemties aizbildņa funkcijas vai adoptēt. Palikšana bērnunamā ir galējais variants.

Jauniešu pārejas mājā uzturas 18 gadus sasniegušie, lai iemācītos saimniekot patstāvīgi. Daļa no viņiem turpina mācības, bet citi jau strādā. Pielāgoties pieauguša cilvēka ikdienai, plānot savas finanses un pieņemt patstāvīgus lēmumus te palīdz sociālais darbinieks.

K.Andersone informē, ka adopcija kļūst arvien populārāka, tāpēc iemītnieku skaits bērnunamā sarūk. Tā ir patīkama tendence. Tomēr šajos 10 gados ievērojami mainījušies personāla rūpju akcenti. Sākumgados lielākās raizes sagādājuši tie, kam nav vēlmes mācīties, bijis īpaši jāseko skolas apmeklējumam, jāmāca disciplīna. Tagad jaunpienācēji lielākoties ierodas ar dažādu atkarību pieredzi. Daudziem ir izkropļots un negatīvs priekšstats par vērtībām, attiecībām un uzvedību. Bērnunama kolektīva pienākums ir parādīt, ka var būt citādāk. Vislabāk tas iespējams, darbojoties kopīgi un radot pozitīvus pārdzīvojumus.

„Mums ir daudz labu stāstu par veiksmīgi izveidojušos mūsu audzēkņu turpmāko dzīvi,” stāsta K.Andersone. „Piemēram, šogad viens mūsējais pabeidza Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, viens studē ASV, bet viens mācās Rīgas Paula Stradiņa universitātē. Pašlaik Ķemeru un Kauguru vidusskolā mācās vairāki bērnunama audzēkņi, kas plāno turpināt izglītošanos augstskolā. Mēs sadarbojamies ar 16 dažādām mācību iestādēm visā Latvijā, jo skolu katram bērnam izraugāmies atbilstīgi viņa vēlmēm, dotībām un veselības stāvoklim. Daži mūsējie mācās mūzikas un mākslas skolā. Mēs respektējam to, ka katrs bērns ir personība.”

Raksts pārpublicēts no www.jurmala.lv.