Doties uz izvēlni

» pievienošanas laiks: 17.10.2010 plkst.19.30

 

Iedzīvotāju biedrības tikšanās oktobrī

Ieva Lazda

Ķemeru iedzīvotāju biedrības kārtējā tikšanās notiks 28. oktobrī 18.00, Robežu ielā 14.

tikšanās laikā plānots runāt par plāniem pasta ēkas sakarā un Ķemeru attīstības darba grupas paveikto, kā arī par politiskajām pārmaiņām Jūrmalā.

Visi interesenti ir mīļi gaidīti. Ja gadījumā nav iespējams ierasties, sev svarīgos jautājumus var pievienot kā komentārus ziņai vai arī sūtīt uz mājas lapas e-pastu (vēlams sūtīt vēlākais pāris stundas pirms sapulces sākuma).

 

Pievienots sadaļā Jaunumi · Notikumi | viens komentārs | birkas: ,

Jūs varat sekot komentāriem pie šī raksta ar RSS 2.0 barotni.

Viens komentārs rakstam “Iedzīvotāju biedrības tikšanās oktobrī”

  1. BEShENS teica:

    24.10.2010 plkst. 18.59

    DEMOKRĀTIJA – valsts postaža un tautas ļaunuma iemiesojums

    «NE bads, ne mēris, ne karš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokrātiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.

    Demokrātiskie principi ķeras pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina pa priekšu galvu un tās funkcijas piešķir rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī. [..]

    Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokrātiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. [..]

    Ar pavisam maz izņēmumiem visa Saeima sastāvēja no cilvēkiem, kas savu varu bija ieguvuši šādā vairāksolīšanā. Šie bija sadalījušies frakcijās jeb grupās, kas atšķīrās viena no otras ne pēc politiskā ideāla, kam viņi sekoja, bet pēc savu pašu iegribām, kuru maskēšanai bija piekārtas klāt dažāda satura politiskas izkārtnes. Valdību sastādot, notika otra vairāksolīšana, kuŗās piedalījās šīs frakcijas, un panākumu dabūja tā valdība, kas parādīja frakcijām vislielāko pretimnākšanu. Latviešu nacionālisms no šī nama bija izdzīts, bet krievu, vācu un žīdu nacionālismi dzīvoja, kuŗu sekmēšanai piešķīra pabalstus no latviešu sapelnītās naudas. Saeimas vadītās valdības bija ne valdības, bet vairākuma izpildkomitejas.

    Pār saeimas vislielāko daļu valdīja sociāldemokrati. Viņus paslepeni saeimas frakciju vairākums uzskatīja par nākotnes cilvēkiem, un ja ne atklāti, tad slepeni tās atradās pilnīgi zem sociālistu mācības diktātūras, kura tās nemitīgi uzmana un bīda pa vislielākā demokratisma ceļu. Ikviens demokratisko frakciju deputāts apdulla priekā vairākas dienas, ja viņam no sociālistu līdeŗu mutes gadījās dzirdēt atklāti izteiktu uzslavu par demokratisko principu aizstāvēšanu.

    Saeimā notika vistrakākās norunas un koalīcijas starp cilvēkiem, kuri ikdienas sadzīvē likās ar saviem uzskatiem atšķiŗamies viens no otra kā tumsa no gaismas. Ateists še sadzīvoja vislielākā draudzībā ar stingrāko kristīgo, lai panāktu vēlētāju iegribu apmierināšanu. Šie vēlētāji nebija kāda noteikta tauta, bet demokratija, kāds abstrakts bezveida pūlis. Tā neprasīja tautību, bet tikai balsu nodošanu. Tautības ideju ievēroja tikai minoritātes, kuŗas ļoti izveicīgi izmantoja latviešu deputātu pieķeršanos demokratisma dogmai. Tā bija cēlās polītikas mākslas pilnīga izvirtība, un uz demokratijas altāŗa gadiem ilgi tika upurētas mūsu tautas visdārgākās mantas.»

    Eduards Virza 1935 gads

Pievienot atbildi

Jums ir jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.

« »