‘Par Ķemeriem’ kategorija

 

Orientēšanās nav tikai skriešana pa mežu!

Mūsdienās Latvijā tikai retais brīnās un jautā kas notiek, kad mežā, uz lauka un tagad arī pilsētu parkos un pat pilsētu ielās ierauga ar karti un kompasu rokās, dažādu gadu gājumu – no mazuļa līdz pat sirmgalvim, skrejošus  sportistus. Tautai uz reiz ir saprotams, ka notiek orientēšanās sacensības. » Lasīt tālāk

 
 
 

Galvenie fakti

Ķemeru vārds vēstures dokumentos pirmo reizi ir parādījies jau 16. gadsimtā. Tomēr lielāka rosība šeit sākās 19. gadsimtā, kad tika atklātas Ķemeru avotu dziednieciskās īpašības. Pamazām šajā vietā izauga miests, kas 1928. gadā ieguva pilsētas tiesības. » Lasīt tālāk

 
 
 

Par Ķemeriem Latvijas Padomju enciklopēdijā

Ķemeri
Jūrmalas pils. R daļa Vēršupītes krastos; dzc. st. Rīgas – Tukuma dzc. līnijā, 44 km no Rīgas. Parks (760ha). Hidroģeol. stacija. Netālu no Ķemeriem ir Lielais Ķemeru tīrelis (5762 ha; dabas aizs. obj.), hidrometeorol. st. (4 km uz D no Ķemeriem), mežniecība. » Lasīt tālāk

 
 
 

“Latvijas pilsētas valsts 20 gados” par Ķemeriem

Pilsētas tiesības Ķemeriem piešķirtas tikai 1928.g., kaut gan Ķemeri jau sen pazīstami tālu ārpus Latvijas robežām kā ievērojama dziedniecības vieta ar saviem veselības avotiem. Ķemeru pilsēta attīstījusies pie sēravotiem, ko senajā literatūrā apzīmēja par Slokas avotiem, bet tautā sauca par svētavotiem, jo tautā šo avotu ūdens jau pirms vairākiem gadu simteņiem lietots slimību dziedināšanai. » Lasīt tālāk

 
 
 

Vēsturiski attēli

Ķemeru vēsturiskie attēli. » Lasīt tālāk

 
 
 

Brokhauzs un Efrons par Ķemeriem

Ķemeri
Apdzīvota vieta Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī, Lielupes purvainajā zemienē, uz Rīgas – Tukuma dzelzceļa 40 verstis1 no Rīgas un 15 ½ verstis no Dubultiem, uz Kurzemes guberņas robežas. Pazīstami ar saviem sēra un sēra sāļu minerālūdeņiem, kas rodas celestīnu2 saturoša ģipša slāņos, kas sastopami Lielupes lejteces krastos grēdā, kas no jūras iet pa Kurzemes un Vidzemes guberņu robežu. » Lasīt tālāk