Intervija G. Trukšņa reklāmas avīzē

Ieva Lazda

Vairāki iedzīvotāji man ir jautājuši, vai tiešām es esmu G. Trukšņa atbalstītāja, ja reiz intervija ar mani ir priekšvēlēšanu reklāmas avīzē. Šī iemesla dēļ esmu nolēmusi novērst pārpratumus.

Kad mani uzaicināja sniegt interviju priekšvēlēšanu avīzei, es apjautājos vairākiem sabiedrības norisēs zinošākiem ķemerniekiem, vai tā būtu laba doma. Es vienmēr esmu centusies neslavināt nevienu no partijām, centusies pārstāvēt neitrālu un objektīvu viedokli. Vienmēr esmu kritizējusi tās nepilnības, ko ieraugu partiju darbībā, tai skaitā tās (iespējams, īpaši tās) par kurām grasos balsot vēlēšanās. Tādēļ man bija lielas šaubas par to, vai šāda saruna ir nepieciešama. Aptaujātie cilvēki man ieteica interviju sniegt galvenokārt tādēļ, lai parādītu labāko no Ķemeriem (remontēto skolu, jauno bērnudārzu u.c.). Šis raksts būtu avīzē visā Jūrmalā, un labvēlīgs apraksts ļautu veidot pozitīvu iespaidu par Ķemeriem. Tādēļ es piekritu.

Apmēram stundu ilgās sarunas laikā es pārsvarā stāstīju par garo uz smago ceļu, kurā iedzīvotāji ir panākuši pozitīvas pārmaiņas – par Ķemeru iedzīvotāju biedrības gadiem ilgušajām cīņām par aptiekas atvēršanu un pasta ēkas pārņemšanu, par bērnudārza bērnu vecāku cīņu par bērnudārza saglabāšanu un jaunā bērnudārza būvēšanu, par to, ka, iespējams, ķemernieki dažiem Jūrmalas domes deputātiem un ierēdņiem jau sliktos sapņos rādās. Kad intervētāja jautāja, vai tas ir noticis G. Trukšņa laikā, es to nevarēju noliegt – jā, daudzas pozitīvas pārmaiņas Ķemeros ir notikušas pēdējo 3 gadu laikā, jā, viņš ir bijis atsaucīgāks Ķemeru vajadzībām, nekā iepriekšējie pilsētas vadītāji. Tomēr es arī iebildu, ka nevar visus nopelnus pierakstīt tikai G. Truksnim, jo nav izpētīts, cik liela loma ir Ķemeru iedzīvotāju biedrības un tās priekšsēdētāja M. Stulpiņa aktivitātei, Ķemeru vidusskolas direktores S. Seņkinas enerģiskumam, bērnudārza bērnu vecāku neatlaidībai, pārējo deputātu (tai skaitā A. Ābelīša)  atbalstam un, iespējams, daudzu un dažādu aktivitāšu kritiskās masas sasniegšanai, kuras spiediens būtu pārliecinājis jebkuru domes priekšsēdētāju pozitīvu pārmaiņu uzsākšanai Ķemeros. Tā kā es pati esmu bijusi iesaistīta daudzu no minētajiem projektiem attīstībā un tā kā es pati esmu kritusi uz nerviem dažiem deputātiem un ierēdņiem, sliecos domāt, ka bez iedzīvotāju nekaunības, uzstājības un zināmas stūrgalvības nekas, pilnīgi nekas no visa tā nebūtu noticis. Tieši tādēļ es biju ļoti pārsteigta, ka no visas garās sarunas bija palikuši tikai pāris teikumi, kuros minēts, ka viss labākais Ķemeros noticis G. Trukšņa laikā. Es biju gatava neobjektivitātei, bet rezultāts pārsniedza iztēloto tik ļoti, ka vēl arvien neesmu īsti attapusies.

Tādēļ apņemos pati un iesaku arī citiem Ķemeru popularizēšanai izmantot citus līdzekļus, nevis priekšvēlēšanu reklāmas avīzes, ja vien neesat gatavi gūt visai satriecošu pieredzi, ka no stāstījuma tiek nodrukāta tikai neliela, būtībā nesvarīga sarunas daļa, kas rada pilnīgi sagrozītu priekšstatu par teikto. Vienīgais, uz ko es šobrīd varu cerēt, ir tas, ka pārējā Jūrmalā ir izskanējusi un sadzirdēta informācija par Ķemeriem kā par jauku, plaukstošu un dzīvošanai piemērotu vietu ar drosmīgiem un mērķtiecīgiem iedzīvotājiem, kas bija šīs sarunas galvenais mērķis.